1819. gadā Dr. Eds Klārks izmantoja nesen izgudrotu blowpipe, lai izkausētu divus rubīnus uz kokogles, nejauši ražojot jaunu materiālu - rubīna stikls.
1837. gadā franču ķīmiķis Marks Gaudins sāka sistemātiski izpētīt dārgakmeņus no ķīmiskās viedokļa. Viņš reaģēja uz kālija dihromāta un kālija sulfāta piesātinātu šķīdumu un pēc tam izkausēja atlikumu, lai iegūtu alumīnija oksīda kristālus, tādējādi uzsākot ķīmiski sintezējošu dārgakmeņu formālo vēsturi.
1877. gadā Ferey un citi sintezēja pirmos sintētiskos rubīnus, kas piemēroti griešanai un pulēšanai, izmantojot dažādas metodes, ražojot rombohedriskos rubīna kristālus, kas sver aptuveni 1/3 karātu.
1882. gadā Eiropas tirgū parādījās liels daudzums sakausētu rubīnu (Ženēvas rubīni).
Ap 1900. gadu Verneuil sintezēja daudzus skaistus un augstus - kvalitātes sintētiskos rubīnus, izmantojot viņa izgudroto kausējuma kristāla augšanas metodi. Šī metode padarīja iespējamu lielus - mēroga komerciālu sintētisko dārgakmeņu ražošanu.
1918. gadā Chochralski izstrādāja Bridgman metodi (vilkšanas metodi) kausējuma kristāla augšanai, kā rezultātā tirgū ir lielāki, augsti - kvalitatīvi sintētiski dārgakmeņi.
1940. gadā Chatham Company veiksmīgi sintezēja smaragdus, izmantojot plūsmas metodi.
Līdz 1941. gadam uzņēmums bija sintezējis smaragda kristālus, kas sver līdz 15 karātiem, kaut arī zemākas kvalitātes.
Ap 1950. gadu itāļu zinātnieks Spezia izgudroja hidrotermisko metodi kvarca sintezēšanai, izraisot komerciālu sintētisko kristālu ražošanu.
1957. gadā Bell Laboratories ASV paziņoja par veiksmīgu rubīnu sintēzi, izmantojot hidrotermisko metodi.
1955. gadā General Electric ASV paziņoja par veiksmīgu rūpniecisko dimantu sintēzi.
Pēc 15 gadiem, 1970. gadā, tika sintezēti dārgakmeņi - kvalitatīvi dimanti. Augsts - spiediens apvienojumā ar ķīmisko tvaiku nogulsnēšanas (CVD) tehnoloģiju tagad var sintezēt rotaslietas - Kvalitatīvi dimanti, kas sver virs 11 karātiem.
1972. gadā Pjērs Gilsons no Francijas vispirms veiksmīgi izstrādāja Opāla sintezēšanas tehnoloģiju.
1974. gadā tika tirgots sintētiskais baltais opāls. 1976. gadā padomju zinātnieks Dukoka uzlaboja hidrotermiskās sintēzes metodi rubīnu ražošanai, ļaujot komerciālai sintētisko rubīnu ražošanai, kas ļoti atgādina dabiskos rubīnus. 21. gadsimtā dārgakmeņu sintēzes tehnoloģija turpina virzīties uz priekšu, ļaujot sintezēt praktiski jebkura veida dārgakmeni.
